Mūzikas Saule ir žurnāls par mūziku latviešu valodā

Dažādu valodu normu atšķirības

Jāņem vērā, ka teksti paši mēdz būt dažādi un valodu normas atšķirīgas. Piemēram, japāņu valodā (arī ungāru un citās) uzvārdu raksta vispirms, bet vārdu – pēc tā: Mifune Toshiro. Latviski jāraksta otrādi – Tosiro Mifune, savukārt, piemēram, Japānai veltītā grāmatā (nerunājot par japāņu valodai un kultūrai veltītu pētījumu) var – un, iespējams, vajag – ievērot šo īpatnību un akceptēt, pieņemt to, tiesa, komentējot, paskaidrojot rakstības izvēli. Eiropas apritē tomēr priekšroka dodama tradicionālajam rakstījumam. Ungāru tekstā (un nošu izdevumos) raksta Bartók Béla, bet angļu vai vācu tekstā (un nošu izdevumos) – Béla Bartók, latviski - Bēla Bartoks.

Grūtības sagādā daudzu Āzijas reģionu personvārdi, kuros nav skaidras priekšvārda un uzvārda diferenciācijas; šajos gadījumos visi kopvārda komponenti uzskatāmi par līdzvērtīgiem un nedalāmiem (Ibn Fadlāns*, Mao Dzeduns* [jaunākajā praksē tomēr uzskata un lieto Mao kā uzvārdu un Dzedunu kā vārdu], Pak In No*; šāda tipa vārdi [uzvārdi] mēdz būt arī spāņu, portugāļu, meksikāņu u. c. kultūrās: Hosē Ortega i  Gasets*, Horhe del Prado Čavess*).

Otrajā versijā esmu ievedis vairāku ķīniešu komponistu vārdus, kuru rakstību konsultējis Edgars Katajs. Viņa ieteikums ir arī grāmatā Japāna krustām šķērsām (Rīga: Valters un Rapa, 2003) īstenotais rakstības veids, japāņu sh latviskojot kā s vai sj, piemēram, instrumentu nosaukumos sjamisens vai samisens un sjakuhači, tāpat kā personvārdos Toshiro/Tosiro, Shinohara/Sinohara un līdzīgi. Šajā grāmatā dota arī pārliecinoša latviešu versija – Seidzi Odzava.

Atjaunināta arī franču personvārdu rakstība, balstoties uz grāmatu Franču īpašvārdu atveide latviešu valodā, sast. Baiba Bankava (Rīga: Zinātne, 2004)...

Uz sākumu