Mūzikas Saule ir žurnāls par mūziku latviešu valodā

25. FEB Komentēt

STARP DABU, MĀKSLU UN MŪZIKU…

Simfoniskās mūzikas koncerts/diplomeksāmens orķestra diriģēšanā 19. februārī Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē. Piedalās soliste Aleksandra Boroduļina (klavieres), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskais orķestris, diriģents Valdis Butāns.

 Lana Ludiņa
 
Vērtējums * * * *

Koncerts sākās ar Evija Vecumnieces “Migla” simfoniskajam orķestrim pirmatskaņojumu, tāpēc sākšu ar apbrīnas pilniem vārdiem jaunās komponistes darbam. Nesen ar Tālivalža Ķeniņa balvu godalgotā komponiste E. Vecumniece devusi mums jaunu, spilgtu simfonisko gleznu kā vēl vienu apliecinājumu savam talantam. “Migla” simfoniskajam orķestrim ir smalka, ilustratīva miniatūra, kas pārņem no pirmās līdz pēdējai darba sekundei, ieraujot klausītāju miglas mistiskajā varā. Sekojot līdzi skaņdarba dramaturģijai, emociju gammai un formai, varēja just lieliskas skolas klātbūtni – no vienas puses P. Vaska jutekliskums un uzmanība pret skaņu un tās krāsu (pie Vaska Vecumniece mācījās Dārziņskolā), un no otras puses – šī brīža pasniedzēja, prof. J. Karlsona mūzikai raksturīgā idejas, formas un izteiksmes līdzekļu skaidrība.

Manā apziņā (un es nekļūdīšos apgalvojot, arī citu prātos) kompozīcija deva iespēju doties brīnišķīgā domu lidojumā uz dzestru vasaras rītu, kad viss, ko apkārt var redzēt ir migla ar tai līdzi nākošajām savādajām skaņām un sajūtām. Efektīvākā skaņdarba daļa ir malējie posmi, kuros valda stindzinoši klusa dinamika, liekot aizturēt elpu bailēs par to, ka tā varētu iztraucēt skaņas virmojumu. Šeit parādīts, cik gan spēcīgi var attēlot vienu dabas ainu – skaņas blīvums kā migla un atsevišķas skaņas, kas nāk no nekurienes. Šķiet, visi, ieskaitot orķestri un diriģentu, bija aizrāvušies un izbaudīja jaunās komponistes uzburto ainu. Tomēr haotiskā pārkārtošanās pēc skaņdarba klausītājus, pašiem negribot, ieveda atpakaļ realitātē. Šādu rosību nevajadzētu pieļaut, jo tā (kā mēdz sacīt) “izsit no sliedēm”.

Nākošais darbs sniedza vēl vienu patīkamu atklājumu. Pirmās daļas otrajā pusē publiku iepriecināja jaunā, talantīgā pianiste Aleksandra Boroduļina, kurai šis eksāmens bija debija koncertēšanā ar orķestri. Varu piekrist kāda blakus sēdoša mūziķa izteikumam – jaunās pianistes maigais, plastiskais piesitiens ir kā radīts romantiskajai, emocionālajai Šopēna mūzikai. Tomēr māksliniecei nepaslīdēja garām arī Šopēna mūzikas rotaļīgā, skercozā puse un viņa šeit (Klavierkoncerta Trešajā daļā) parādīja spēju arī koķeti un draiski spēlēties ar instrumentu. Pianistes vieglā, graciozā un tehniski stabilā spēle pārliecināja un piešķīra jauku svaigumu jau tik ļoti pazīstamajā Šopēna mūzikā, kamēr orķestris šajā ziņā nedaudz atpalika. Jaunās pianistes debija godam izturēta – lielais ziedu klēpis, publikas aplausi un ovācijas tiešām pelnītas.

Tomēr nevar paiet garām arī šī pasākuma galvenajam vaininiekam – jaunajam diriģentam Valdim Butānam, kurš visas pirmās daļas laikā palika atturīgs savā sniegumā. Vērojot viņa roku, laiku pa laikam bija jūtama koru diriģēšanas mākslas ietekme
(V. Butāns vadījis Latvijas Kultūras akadēmijas kori “Sōla” un kori Skultē). Simfoniskā diriģenta rokai prasītos vairāk pārliecības un tvēriena. V. Butāns sāka pamazām atraisīties tikai pirmās daļas noslēgumā, kad, sajutis orķestri, spēja to ievadīt sev vēlamā virzienā.

Skumjāki vārdi šoreiz jāraksta par orķestri. Patīkami bija klausīties E. Vecumnieces darbu, kurā orķestris pilnībā iejutās – katra skaņa un nianse bija pārdomāta. Tomēr nākošajos darbos orķestra skanējums kļuva blāvs un nepārliecinošs. Gan Šopēna klavierkoncertā, gan Musorgska “Izstādes gleznās” orķestris vietām nesapratās ar diriģentu un palika tāds kā pasīvs. Vai plaši zīstamais M. Musorgska darbs, kas skanēja koncerta otrajā daļā, ar kaut ko pārsteidza? Nē. Lai gan JVLMA orķestris šo darbu ir atskaņojis jau iepriekš, interpretācijā bija neskaidrības, pūtēju grupa brīžiem netika galā ar materiālu un kolorītais opuss pamatā palika līdz sīkumiem nepasacīts, neizstrādāts.

No koncerta es aizgāju ar smaidu sejā. Vai tas bija jauno mākslinieku centienu dēļ, labās koncerta apmeklētības dēļ vai jausmas par tuvojošos pavasari, nezinu... Bet skaidrs ir viens – šis vakars ļāva izbaudīt iedvesmojošus mākslas mirkļus ar jauniem un talantīgiem mūziķiem.

 

Vārds: E-pasts
Komentārs:
Uz sākumu