Mūzikas Saule ir žurnāls par mūziku latviešu valodā

11. MAR 1 Komentāri / Komentēt

JAUNDARBU LIELKONCERTS RĒZEKNĒ

J. Aišpura, A. Aleksandravičus, P. Buravicka, P. Dambja, R. Dubras, Ē. Ešenvalda, J. Jančevska, J. Karlsona, R. Kronlaka, A. Ķirses, K. Lāča, S. Mences, M. Pētersones, P. Plakida, E. Skuķes, G. Šmites, J. Vaivoda, S. Zaķes kordarbos JVLMA jauktais koris, diriģents Māris Sirmais, diriģēšanas un etnomuzikoloģijas katedras studenti

Lauma Malnace, muzikoloģijas studente

Vērtējums * * * *


 

7. marta koncerta iedvesmojošā, pacilāti jauneklīgā izskaņa un patīkamie pārsteigumi ir iemesls, lai aicinātu klausītājus uz šo zīmīgo Jāzepa Vītola LatvijasMūzikas akadēmijas diriģēšanas, kompozīcijas, etnomuzikoloģijas katedru trejādi un paaudžu satikšanos mūzikā. Ideju ģenerētāja un bīdītāja Māra Sirmā vadībā projektā “Spodrē manu dvēselīt’’ dzimušas 20 jaunas kora mūzikas partitūras, ko sarakstījuši gan atzīti latviešu komponisti, gan kompozīcijas katedras studenti. Afišā nav redzams vis, Māra Sirmā vārdiem “vienkārši krāsains pleķis’’, bet gan viena cilvēka šūna simtkārtīgā palielinājumā. Metaforiskais nosaukums un ne mazāk poētiskais vizuālais noformējums trāpīgi iedzīvina projekta idejisko un skanisko gleznu. Katra komponista rokraksta molekula, tautasdziesmas dvēselītes vieliskums, diriģentu personības un roku vēzienu atomu lādiņš spodrē un tur pie dzīvības šūnu organismu, kur elementa vissīkākajai daļiņai ir savs unikālais paraksts, lai tā pulsācijai piešķirtu arvien jaunas dimensijas. Koncerta formāts nav gluži “meistari un mācekļi’’, kur atzītiem meistariem vienkārši līdzās nostājas studenti. Priekšnesumi neatstāja skolniecisku iespaidu, tieši otrādi – otrajā daļā bija jūtami vairāki pumpuri, kuri ar pieredzi, uzmanīgu kopšanu un aplaistīšanu nākotnē var uzplaukt par krāšņiem ziediem. Viņiem kora instruments skan, balsīm kļūstot par vienotu arsenālu un ideju vēstītāju. Studentu jaundarbu panorāma ir krāsaina un dažāda, tautasdziesmai vai atsevišķiem elementiem no tās kļūstot gan par dziļi personīgiem veltījumiem, gan skaņdarbiem ar teatrāli operisku pieskaņu, gan par vienkārši mīlīgām un žiperīgām skaņu glezniņām. Jauno komponistu partitūras lielās līnijās ieturētas neromantiskās noskaņās, nemēģinot izzīst no tautas dziesmas shēmas un nedzirdētu mūzikas valodu, drīzāk katram savā dīgšanas procesa rokrakstā atrodot sev tuvāko tautas dziesmas šūnas daļiņu un radot skaņdarbus ar personīgās stājas skaņu. No komponistu pieredzējušākās paaudzes pārsteigums bija dzirdēt atsevišķus komponistus līdz šim varbūt nedaudz neierastā ampluā, kā arī beidzot saņemt jaunas partitūras no ilgi nerakstošiem lielmeistariem. Pieredzes bagāža un jau gadiem izkristalizējies rokraksts ļauj uzreiz sajust katra skaņraža personību, kur daža partitūra veiksmes gadījumā varētu aizceļot pie dziedātāju balsīm Mežaparka Lielajā estrādē.

http://antikmuzika.wordpress.com <- Super, iekļaušu ko līdzīgu savā blogā kaut kad :)!

Vārds: E-pasts
Komentārs:
Uz sākumu