Mūzikas Saule ir žurnāls par mūziku latviešu valodā

16. MAR Komentēt

APMĀTIE APMĀTAJIEM

Koncerts/ Dubultportrets “Apmātie I” 12. martā Rīgas latviešu biedrības Zelta zālē. Piedalās: soliste Ieva Parša (mecosoprāns), vokālā grupa “Putni”, ansamblis Altera veritas, Aija Ziņģīte (klavieres), Ivars Bezprozvanovs (čells), Kristaps Pētersons (kontrabass), Pēteris Brīniņš (gaismas režija), koncertu vada Kristaps Pētersons.

 Aija Kupjanska, JVLMA studente
 
Vērtējums * * *

 

 

Par centrālo personību koncertā bija izvirzīts komponists Juris Ābols, kuram šogad aprit apaļa jubileja. Koncertu noklausoties, šo uzstādījumu tomēr nesapratu. Ābola darbs izskanēja līdzās citu komponistu sacerējumiem, neradot svarīgāku vai nozīmi pārējo vidū. Manuprāt, tādā gadījumā koncerta programmā vajadzēja iekļaut vairākas Jura Ābola kompozīcijas, līdzīgi kā nākošajā dienā paredzētajā koncertā “Apmātie II”.

Līdz ar Ievas Paršas saslimšanu, gaidīto trīs pirmatskaņojumu vietā klausītājiem tika piedāvāti divi – Indras Rišes “Tīrās blēņas” astoņām sieviešu balsīm, flautai, čellam, klavierēm un dažiem grabuļiem un Jura Ābola “Antīkais diptihs” astoņām balsīm, klavierēm, koklei, flautai un čellam (daļa opusa skanējusi jau iepriekš). Romualda Kalsona “Vokālais cikls pieaugušajiem bērniem” mecosoprānam, flautai, akordeonam un kontrabasam vēl tikai gaidīs savu pirmatskaņojumu.
Indras Rišes darba nosaukums “Tīrās blēņas” pilnībā atbilst tā saturam. Skaņdarbā komponiste spēlējusies gluži kā bērns rotaļu laukumā. Vienīgi par savu rotaļu objektu viņa izvēlējusies mūzikas izteiksmes līdzekļus, bagātīgo mūziķu sastāvu un latviešu tautasdziesmu vārdus. Varēja just, ka komponiste to rakstījusi tieši šiem izpildītājiem – vokālajam ansamblim “Putni” un tā vadītājai Antrai Dreģei. Atskaņojums atklāja gan atsevišķu dziedātāju vokālās īpatnības, gan daudzpusību (Aija Ziņģīte pie klavierēm un arī “Putnu”sastāvā.
 Kristapa Pētersona veiktais Marģera Zariņa Tokātas pārlikums astoņām balsīm un čellam lika brīžiem sarauties bailēs. Lai gan “Putni” kopā ar čellistu Ivaru Bezprozvanovu tika galā ar virtuozo skaņdarbu, brīžam valdošā neskaidrība un nekonkrētība, ko daļēji radīja darba fantastiskais temps, tomēr neļāva krēslā sēdēt mierīgi. Muzikālais skanējums gan ļoti svaigs un mūsdienīgs.
 Interesants bija Kristapa Pētersona mēģinājums iesaistīt publiku sava darba “Kanēlis” atskaņojumā. Klausītāji tika aicināti papildināt skaņdarbu, dziedot līdzi divas notis. Žēl tik, ka arī šoreiz nostrādāja latviešiem raksturīgais kūtrums, lai gan varu derēt, ka lielāko daļu klausītāju veidoja muzikāli izglītoti cilvēki. Bet nekas, arī bez sol un la (jeb kanēļa) skaņdarba atskaņojums paša komponista (kontrabass) un Altera veritas izpildījumā bija gana labs. Tā kā darbs neskanēja pirmo reizi, rodas jautājums, vai šāda klausītāju iesaistīšana citkārt ir izdevusies?
Altera veritas turpināja uzstāšanos ar Santas Ratnieces darbu råså. Ansamblim meistarīgi izdevās izvest klausītāju caur skaņdarba netveramajām, ēteriskajām skaņu niansēm.
Muzikālā vakara noslēgumā publikai beidzot tika piedāvāts koncerta rīkotāju izvēlētās centrālās personības Jura Ābola jaundarbs. Lai gan daļa “Antīkā diptiha” skanējis jau iepriekš, šādā divdaļīgā struktūrā opuss bija dzirdams pirmoreiz. Atskaņojumu papildināja nelielas skatuviskas darbības, ko dziedot veica vokālā ansambļa “Putni”dalībnieces. Ar to pilnībā pietika, lai uz skatuves uzburtu antīkās pasaules vīziju. Lai gan abi šī vakara jaundarbi savā izteiksmē bija ļoti dažādi, mūziķu sastāvs (abiem darbiem gandrīz identisks) demonstrēja augstu profesionalitāti, meistarīgi tiekot galā kā ar vienu, tā ar otru kompozīciju.
 Kā vēstīts programmā, koncertā izmantota arī gaismu režija. Es gan redzēju tikai zaļu un sarkanu izgaismojumu zāles griestos, kas tik vien kalpoja kā tēma vakara vadītājam Kristapam Pētersonam, koncerta iesākumā. Citādi gaismu režijas klātbūtni nejutu. Lai gan koncerta nosaukums “Apmātie”zīmējas uz komponistiem, atnākot mani pārņēma prieks, jo redzēju, ka Latvijā ir ne tikai “apmāti” komponisti, bet arī klausītāji, kuri vēlas iepazīt arī citādāku, neierastāku mūziku.  

 

Vārds: E-pasts
Komentārs:
Uz sākumu