Mūzikas Saule ir žurnāls par mūziku latviešu valodā

13. MAI 1 Komentāri / Komentēt

KATRAM SAVS BAHS

 
Rīgas Baha kora debijas koncerts 2010. gada 28. aprīlī Rīgas Sv. Pētera baznīcā. Piedalās JVLMA baroka orķestris Collegium Musicum Rīga, diriģents Māris Kupčs
 
Lana Ludiņa
 
Vērtējums * * * *

“Drosmīgajiem pieder pasaule!” – tā trīs vārdos varētu raksturot Rīgas Baha kora debiju Sv. Pētera baznīcā. Jaundibinātais koris savu darbību uzsāka 2010. gada februārī, un tā dalībnieki ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studenti. Baha koris koncertā muzicēja kopā ar JVLMA Baroka orķestri Collegium Musicum Rīga Māra Kupča vadībā.

Vispirms rodas jautājums – kāpēc tad tieši šāds koris un kāpēc tagad? Jāsaka, ka Latvijā šāda specifiska kolektīva nav, arī pasaulē tādu daudz nav. Senās mūzikas lauciņš mūsdienās arvien vairāk tiek cilāts un apspriests. Arvien biežāk notiek senās mūzikas koncerti, tomēr šāda mūzika prasa vairāk izpētes. JVLMA studenti mācību procesa gaitā aptvēruši nepieciešamību veidot kori, kam būtu šaura specializācija, bet kas censtos iedziļināties konkrētajā jomā un “rakt” dziļāk. Pretstatā “universālajiem” koriem, kas dzied visu, sākot no senās mūzikas un beidzot ar jaunākās komponistu paaudzes skaņdarbiem, šāds koris ir patīkama pārmaiņa profesionālajā mūzika. Kā rakstīts koncerta programmā, šī kolektīva mērķis ir būt pirmajiem Latvijā, kas pēta baroka laika kora dziedāšanas un interpretācijas tradīcijas un pielietos tās praksē.

Koncertā tika atskaņoti divi baroka laika skaņdarbi – viena no skaistākajām Johana Sebastiāna Baha kantātēm ar kataloga numuru BWV 140 un Heinriha Šica Musikalische Exequien, kas pēc M. Kupča vārdiem ir Latvijā līdz šim neatskaņots darbs.

Debija vienmēr ir tāds interesants brīdis – liela gatavošanās, satraukums un publika, kura gaida jaunus, elpu aizraujošus iespaidus. Par nožēlu jāsaka, ka sākoties kantātes pirmajam numuram, koris bija nobijies un skanēja nepārliecinoši. Koncerta gaitā atklājās vairāki faktori, kas arī pasliktināja šīs uzstāšanās kvalitāti. Pirmkārt, tā bija telpa – pat kora tutti nesasniedza telpas otro galu: jau zāles vidū klausītāji saspringa, lai varētu uztvert kora dziedājumu, bet zāles aizmugurējās rindās no mūzikas pāri palicis bija tikai blāvs atspīdums. Otrkārt netemperētais skaņojums (par pustoni uz leju), kas, lai gan tuvināja autentiskam izpildījumam, reizē radīja papildus grūtības un uzdevumus korim, neļaujot līdz galam atbrīvoties un sekot brīvam mūzikas plūdumam. Treškārt orķestris bieži bija par skaļu, līdz ar to bija grūti sadzirdēt visas smalkās nianses un tekstu.

Kora vadītāji Kristiāna Greitāne un Pēteris Vaickovskis intervijā Latvijas Radio 3 programmai “Klasika” akcentē, ka šis koris pareizāk būtu dēvējams par dziedošu solistu apvienību. Tiešām, koncerta gaitā pierādījās, ka koristi ir spējīgi tikt galā ne tikai ar kora partijām, bet arī solonumuriem. Dziedoņu balsīs bija jaušams izkopts, filigrāns skanējums un elastība. Zemās vīru balsis aizrāva ar koptu, samtainu nokrāsu, bet sieviešu balsis – ar vieglumu un gaišumu. Runājot par solistiem, jāmin, ka jau labi zināmais tenors Jānis Kurševs, kurš šoreiz iekļāvās kora sastāvā, savā soloposmā piepildīja visu baznīcu ar dzīvu, piesātinātu dziedājumu, kā arī pārsteidza ar savu spēju pielāgoties barokālās mūzikas stila īpatnībām. “Katram ir savs Bahs,” tai pašā intervijā (LR3) stāsta Māris Kupčs, pasvītrojot, ka lai cik nebūtu ekspertu šajā jomā, vienmēr var rast jaunu risinājumu un jaunu piegājienu tai pašai mūzikai. Tikai pastiprināti darbojoties un iedziļinoties var izprast, ko mēs zinām un ko ne. Šajā gadījumā tā ir liela pašiniciatīva, jo viens no kora uzstādījumiem ir nepieaicināt solistus – paši veido kori, paši arī dzied soloārijas un ansambļus. Tāpēc katram dziedātājiem ir jābūt labām vokālajām dotībām un sagatavotībai un lielam darba entuziasmam. Baha un baroka mūzikas cienītājiem ir iemesls priecāties, jo nu ir dzimis īpaši šī laikmeta mūzikai radīts dziedošs kolektīvs.

 
 

 

 

Pēdējā rindkopā diriģentei Kristiānai Greitānei, nepareizs uzvārds - nevis Greidāne, bet Greitāne. Liels paldies!

Vārds: E-pasts
Komentārs:
Uz sākumu