Mūzikas Saule ir žurnāls par mūziku latviešu valodā

13. MAI Komentēt

MUZIKĀLAS RAKARĪBAS TEĀTRĪ "RīBēJa MuTe"

Valta Pūces un Pētera Brūvera mūzikls “Velniņi” 2010. gada 6. maijā VEF kultūras pilī.

Agnese Biedriņa
 
Vērtējums * * * * ½

Ja vācu bērniem nu jau pusotra gadsimta garumā slavenākie nebēdņi un rakari ir visiem labi zināmie Makss un Morics no Vilhelma Buša dzejā tērptā stāsta, tad, šķiet, neviena latviešu ģimene nav iztikusi bez jautrās un nedaudz pamācošās Rūdolfa Blaumaņa pasakas par diviem velniņiem. Pavisam jauna šīs pasakas interpretācija savu “piedzimšanu” svinēja Rīgas Bērnu un jauniešu muzikālajā teātrī RīBēJa MuTe VEF Kultūras pilī (pirmizrāde notika 6. maija vakarā, savukārt šīs rindiņas tapušas 8. maija dienas izrādes iespaidotas).Savu artavu velniņu darbos un nedarbos devuši libreta autors dzejnieks Pēters Brūveris un komponists Valts Pūce, radot mūziklu visai ģimenei “Velniņi”.

Viens no izrādes ieguvumiem ir lieliskais solistu sastāvs. Te katrs ir savā vietā. Velnišķīgs un gana draudīgs ir dziedātājs Niks Matvejevs Dižvelna, velniņu skolotāja lomā. Dubultlomās kā Saimnieks un Saimniece un arī Karalis un Karaliene redzami un dzirdami Latvijas Nacionālās operas solists Jānis Apeinis un aktrise Leonarda Ķestere-Kļaviņa. Princeses kronis, kaprīzais raksturs un balti rozā tērps izrādē ticis Annijai Putniņai, kuras balss vokālās robežas Valts Pūce pārbaudījis saimnieku un princeses tercetā velniņu-jēriņu pirkšanas ainā, kas ir viena no muzikāli interesantākajām un arī vokāli grūtākajām epizodēm. Kad šķiet, nu jau vairs augstāk barokāli iekrāsotajā melodikas vijumā nav iespējams izdziedāt, Annija Putniņa tomēr pierāda, ka var gan, turklāt izpelnoties aplausus un ovācijas no mazo un lielo skatītāju puses. Laupītāju tandēms “Velniņos” ir klasiska komisko tēlu klišeja – gara auguma bass un par viņu īsāks tenors, bet pārbaudītas vērtības sevi vienmēr attaisno. Arī šoreiz. Jo īpaši, ja komiskajos ļaundaru tēlos tik labi iejutušies operdziedātāji Imants Erdmans un Andris Lapiņš. Bet kādi gan būtu izrādes panākumi bez atraktīvajiem un pārgalvīgajiem velniņiem Beisika un Šaitāniņa, kurus atveido, uz skatuves izkūleņo un duetos skanīgi un saskanīgi izdzied Aija Andrejeva un Liene Bronuša, publikai labāk pazīstamas ar skatuves vārdiem Aisha un Candy. Aizrautīgi mūziklā darbojas arī Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris, kas sadalīti divās pretējās pusēs – velniņos un zemnieku sētas jēriņos. Brīžiem tikai šķiet, ka mazliet par rātnu ir tie jēriņi, gribētos viņos nedaudz vairāk puiciskās delverības.

Visa izrāde veidojusies ciešā sazobē darbojoties režisoram Jurim Jonelim, scenogrāfam Kristianam Brektem, tērpu māksliniecei Lienei Rolšteinai, horeogrāfam Andrejam Filipovam un visai radošajai grupai. Ne mirkli skatītājs nekļūst garlaikots, ir koši tērpi un pats galvenais – “dzīvā” mūzika instrumentālās grupas sniegumā, kurā pie taustiņinstrumentiem redzams pats šī mūzikla komponists Valts Pūce. Patiesībā ne jau mums, pieaugušajiem būtu jāspriež par to, kāds tad galu galā izdevies šis iestudējums. Atbilde bija redzama skatītāju zālē: pašiem bargākajiem kritiķiem – bērniem – muzikālie “Velniņi” patīk, to var just viņu ilgajos aplausos izrādes noslēgumā. Viena iebilde no manis kā pieaugušā klausītāja tomēr ir. Varētu vēlēties labāku apskaņošanu, lai skaņas nesaplūst un var līdz galam saprast asprātīgo Pētera Brūvera libreta tekstu.

Diemžēl jāapbēdina tie, kas būtu gatavi mūziklu “Velniņi” skatīties šobrīd – trīs izrādes izpārdotā zālē jau notikušas, un tagad jāgaida līdz pat rudenim, nākamās izrādes RīBēJa MuTe pārstāvji sola oktobrī un novembrī.

 

Vārds: E-pasts
Komentārs:
Uz sākumu