Mūzikas Saule ir žurnāls par mūziku latviešu valodā

15. SEP 1 Komentāri / Komentēt

TEVI MIERINĀS VĪNS UN SIEVIETES

 

Dziedātājas Lailas Saliņas (ASV) solokoncerts “Tango balādes” 2010. gada 9. septembrī Betanovuss uz AB dambja. Piedalās Evita Dūra (akordeons), Līga Veilande (čells), Gidons Grīnbergs (vijole) un Leonards Atnoņēvičs (vijole).
 
Ieva Gintere

Vērtējums * * *

 

 

Lailas Saliņas koncertu un AB dambja var raksturot kā mūzikla, kabarē un teātra mūzikas apvienojumu ar epizodiskām operu atgādinošām notīm un smalku kameransambļa pavadījumu. Brīžiem jutos kā krodziņā, kur mūziķi, tērpušies neprātu simbolizējošos sarkanos toņos, ārkārtīgā nopietnībā dzied par neuzticību un pagrimumu. Koncerta stilistikā nespēju iejusties, iespējams, dažādo žanru sajaukuma dēļ (kā teikusies pati Laila – “tāds interesants maisījums”), kā arī svinīgi pasniegto dziesmu tekstu tulkojuma dēļ. Lai publikai nekas neietu secen, Laila koncerta laikā tulkoja svešvalodās dziedamos tekstus par kaislību, uzdzīvi un ilgām. Parasti ļoti priecājos par izglītojošu pieeju (proti, par to, ka klausītājiem tiek stāstīts par koncerta saturu), bet šoreiz šķita, ka dekadentiskā tematika tikai iegūtu, ja netiktu vārdiski komentēta. Tiešā tulkojumā tango dziesmu teksti par vienīgo mīlu un pērkamu kaisli var izklausīties pārmēru banāli – latviešu valodā tiem ir cits ritms un krāsa kā portugāļu vai franču valodās, un tie var radīt neērtības sajūtu, nevis līdzpārdzīvojumu.
Taču Lailas balss ir skanīga, brīžiem aizlūstoša, kas piestāv tango ritmiem, tai ir piesātināts zemais reģistrs. Laila lieliski iekļaujas ansamblī un pieskaņo balss tembru instrumentiem (brīžiem tā ieskanas gluži kā vijole). Viņa dzied intensīvi, ar pasaules mūzikai raksturīgu balss pārdrošību – stipru vibrāciju un ļoti mainīgiem tembriem. Frāzējums līdzinās sīkiem un nevienādiem viļņiem. Tie stāsta par sirds nemieru un ilgām pēc zaudētā, kuras var remdēt “vienīgi vīns un sievietes”.
Lailas aizrautīgo solo pavadīja četri mūziķi, kuri uzmanīgi sekoja dziedātājas frazējumam un afektīvo raksturu spēlei. Koncerts noritēja kā teātra izrāde ar amatierisku aktieru (mūziķu) un dejotāju dalību (plastisks tango uz nelielas skatuves līdzās mūziķiem). Akordeonists iejutās emocionāli sakāpināta mīlnieka tēlā un izplūda izmisuma asarās (solo akordeonista vārds diemžēl programmiņās nav minēts). Spēlēšana un dziedāšana mijās ar Lailas stāstiem par viņas bērnību, komponistu dzīvi un skaņdarbu saturu.
Muzikālā ziņā jāuzteic argentīniešu tango melodijas Lailas izpildījumā, tās skanēja patiesi baudāmi (piem., Osvaldo Puljēzes Rencien). Interesantas bija viņas latviešu dziesmu aranžijas (piem., “Miglā asaro logs”) kaislīgās Latīņamerikas noskaņās. Skaists bija Ērika Zalcmaņa skaņdarbs “Saskaņa” akordeonam solo – elpojošs frāzējums, pievilcīga harmonija –, bet Oskara Stroka tango aranžijas bija ne tikai sirdi plosošas, bet arī maigi romantiskas, intīmai kamermūzikai tuvas.
 

 

 

1.

Bravo, La Petite! un jolie texte!

Vārds: E-pasts
Komentārs:
Uz sākumu