Mūzikas Saule ir žurnāls par mūziku latviešu valodā

31. Komentēt

ZIEMEĻU BALSIS

 Latvijas Radio kora koncerts “Ziemeļu balss” jaunās mūzikas festivālā “Arēna” 2010. gada 20. oktobrī Vecajā Rīgas Sv. Ģertrūdes baznīcā. Diriģents Kaspars Putniņš.

Jānis Petraškevičs, komponists
 
Vērtējums * * * * *

 

Festivāla “Arēna” koncerts “Ziemeļu balss” iepazīstināja ar starptautiskā projekta Concrescence iedvesmotiem jaundarbiem. Projekta ietvaros Latvijas Radio koris divus gadus apguva mikrointervālu un virstoņu dziedāšanas tehniku (viens no pasniedzējiem bija virstoņu dziedāšanas virtuozs šveicietis Kristiāns Cēnders); semināros radoši iesaistījās arī komponisti: norvēģis Lase Tūresens (Concrescence idejas autors un mākslinieciskais vadītājs), latvieši Mārtiņš Viļums, Kristaps Pētersons, Līga Celma un Gundega Šmite, igaunis Toivo Tulevs un zviedriete Kārina Renkvista. Eksperimentāli tiecoties apvienot mūsdienu mūzikas vokālās tehnikas ar seniem tradicionālās dziedāšanas paņēmieniem un citiem tautas mūzikas elementiem, projektā iesaistītie mākslinieki kā mērķi bija nosprauduši jaunu, pat avangarda kontekstā līdz šim neizpētītu kora skanisko iespēju apzināšanu un attīstīšanu. Ar rezultātiem Latvijas Radio koris Kaspara Putniņa vadībā klausītājus pirmoreiz iepazīstināja septembrī jaunās mūzikas festivālā Ultima Oslo, pirmatskaņojot Tūresena divdaļīgo Mythes Étoilés, Viļuma Abar panjom ardīg abāg gāw ēk-dād kard un Renkvistas Tenebrae. Koncertā Rīgā bija iespēja noklausīties Tūresena ciklu, Viļuma kompozīciju, kā arī Līgas Celmas četrdaļīgo ciklu “Debesu sēta”, Gundegas Šmites skaņdarbu “Dzelksnis”, Kristapa Pētersona trīsdaļīgo kompozīciju Beauties un Toivo Tuleva Tanto gentile.
Darbi bija atšķirīgi, katrs uzbūra raksturīgu un atmiņā skaidri iegulstošu noskaņu. Celmas, Pētersona un Tuleva skaņdarbos projektā attīstītie jaunie kora rakstības resursi izmantoti kā piedeva, sava veida dekoratīvi elementi, kas koloristiski bagātina vairāk vai mazāk tradicionālas skaņu paletes. Mārtiņa Viļuma un Gundegas Šmites pieejā jaušams vairāk riska, pārgalvīgāka ļaušanās Concrescence idejas mestajam radošajam izaicinājumam – neparastais kora skanējuma potenciāls kalpojis par atspēriena punktu savdabīgu koncepciju veidošanā. Turklāt gan Viļuma, gan arī Šmites darbā muzikālās norises sakņojas izvēlētā fonētiskā materiāla īpatnībās un iekšējās likumsakarībās, izceļot valodas tembra un artikulācijas dimensijas. Viļums izmantojis astoto nodaļu no Bundahišnas kosmoloģiskajiem tekstiem pahlavi dialektā – senajā persiešu valodā (par pasaules un dzīvības radīšanu no pirmdzimtā buļļa). Skaņdarba harmonija balstīta bimodālā, simetriski konstruētā mikrointervālu skaņkārtā. Statiskā harmoniskā matērija izklāta kā audekls, kā milzīga virsma, uz kuras zaigo neskaitāmi starptoņi – smalki niansēti skaņu formēšanas veidi, kuru attiecības izriet no izvēlētajiem fakturālās variēšanas principiem. Savukārt Šmite par pamatu ņēmusi Sabīnas Mesegas dzejoli ivritā (par spītīgi sīkstā dzelkšņa atplaukšanu). Dinamiski ekspresīvā kompozīcija ir kā viena elpa – procesuāla virzība no trauslas, iekšēji nenoturīgas, asām svārstībām pakļautas un apslāpētu trokšņu blīvi cauraustas skaņtelpas uz citu – nosacīti mierpilnu, liegu un caurspīdīgu.
Klausoties Lases Tūresena kompozīciju, uzmanību īpaši piesaistīja komponista izsmalcinātā kora “orķestrācijas” tehnika. Skaņdarbs radīja interesi dzirdēt šo pusstundu garo opusu pilnībā.
Latvijas Radio koris, būdams viens no šobrīd labākajiem vokālās mākslas kolektīviem, ar savu dalību Concrescence projektā vēlreiz apliecinājis šāda profesionālā līmeņa mūziķos tik reti novērojamo gatavību jaunu māksliniecisku atklājumu vārdā eksperimentēt un doties garā ceļojumā pretī vilinošam, taču sākotnēji vien daļēji saredzamam mērķim. Iesaistoties procesā un tā gaitā aizvien no jauna izvērtējot nospraustos mērķus un izvēlētos līdzekļus, Kasparam Putniņam un Radio korim izdevies izkopt gluži jaunas kora mākslas tehnikas, līdz ar to komponistu iztēlei piedāvājot jaunu skaņu materiālu un klausītājiem atklājot tembrāli neparastu kora skanējumu. Domāju, ka Concrescence projekts iezīmējis svaiga ceļa sākumu laikmetīgajā kora mūzikā.  
 
 
           
 

 

Vārds: E-pasts
Komentārs:
Uz sākumu