Mūzikas Saule ir žurnāls par mūziku latviešu valodā

02. MAR Komentēt

PREPARĒJOT EMOCIJAS

Cikla Zoom In koncerts 2011. gada 25. februārī Lielajā ģildē. Soliste Kristīne Blaumane (čells), Sinfonietta Rīga, diriģents Normunds Šnē

Santa Bušs, komponiste

Vērtējums * * * *

Koncertcikls Zoom In centrēts uz radošu kamersimfonijas žanra izpēti, un šis ciklā bija jau otrais koncerts. Katrā programmā zem lupas likti izcilākie žanra paraugi, pilnīgākam skatījumam tiem līdznostatot arī latviešu skaņraža jaundarbu. Tādējādi orķestris ne vien atklājas izslīpētā ansambļa skanējumā, bet arī tiešā veidā veicina jaunās latviešu mūzikas attīstību, prezentējot sevi kā elastīgu, ieinteresētu un eksperimentiem atvērtu instrumentu.

Koncertu atklāja tieši pirmatskaņojums: Normundam Šnē veltītā Ilonas Breģes Trešā simfonija ar apakšvirsrakstu Forgiveness (“Piedošana”). Atkāpi no kameržanra piesauksmes opusa definējumā autore skaidro: “Manuprāt, kamersimfonijas būtība ir saruna par personiskām, cilvēka iekšējo pasauli atspoguļojošām tēmām un emocijām – gluži tāpat kā kamermūzikas žanram. Satura dēļ Trešo simfoniju pilnā mērā varu pieskaitīt kamersimfoniju klāstam.” Sacerējumu raksturo sakāpināta emocionalitāte, atkailināta jūtu/ domu plosīšana un iekšēju cīņu mērķtiecīga preparēšana, līdzsvaram tiecoties šos procesus vadīt un savaldīt ar rūpīgi konstruētu un racionālu pieeju kompozīcijas risinājumam. Viendaļīgo opusu caurstrāvo vairākas raksturzīmes: spilgts un neatlaidīgā apņēmībā attīstīts sitaminstrumentu partijas ritma zīmējums, tieši šim skaņdarbam formulēta deviņu toņu skaņkārta, plašs polifonijas līdzekļu izmantojums, kas kopumā rada noapaļotu un pārliecinoši izstrādātu kopiespaidu gan attiecībā uz formas, gan mērķtiecīgas dramaturģijas risinājumu. Tieši piesauktās raksturzīmes gan veido arī spēcīgas asociācijas ar Šostakoviča un Ivanova rokrakstiem.

Kā žanra klasisks paraugs koncertā tika celta Arnolda Šēnberga Pirmā kamersimfonija (1906). Simpātiska Normunda Šnē interpretācija, akcentējot gan smalkākas mūzikas valodas nianses un aizraujoši veidojot kopējo partitūras lasījumu, gan veiksmīgi izgaismojot Sinfonietta Rīga mūziķu individuālās kvalitātes, kā arī savstarpējo sapratni ansambļa saspēlēs. Vēl pārliecinošāk un krāsaināk mūziķu profesionalitāte atklājās soma Tapio Tuomelas opusā L’échelle de l’évasion (1989). Sastāva ziņā viskameriskākais programmas opuss, kas ne vien ļāva vērtēt katra mūziķa individuālo tehnisko varēšanu un spēju veikli balansēt starp solista un ansambļa dalībnieka lomām, bet arī burtiski apžilbināja ar tembra krāsu un skaņās tulkoto mūzikas žestu daudzveidību – kompozicionālu un skanisku virtuozitāti.

Koncerta izskaņā ar programmas kulminācijas potenciālu izskanēja Londonā dzīvojošās bulgāru komponistes Dobrinkas Tabakovas (1980) Čellkoncertu (2008), kas veltīts čellistei Kristīnei Blaumanei. Pilnīgākam situācijas raksturojumam jāatklāj, ka opusam izskanot, vairākums publikas cēlās kājas un ar ilgstošiem aplausiem sumināja mūziķus. Man nudien gribētos cerēt, ka lauvas tiesa sajūsmas bija veltīta Kristīnes Blaumanes tiešām apburošajam sniegumam: toņa piesātinātībai, saistošam, muzikālam dialogam ar Normunda Šnē vadīto orķestri. Un tomēr… Kaut arī koncerta programmas kontekstā pēdējā pusstunda ierakstījās kā spēcīgs kontrasts vai pat stilistisks svešķermenis, visticamāk, tieši tas vairumam publikas palicis atmiņā visspilgtāk un emocionālāk. Mani gan pilnībā nepārliecina un mulsina Tabakovas stilistika, zināmā mērā arī rada neizpratni uzkrītošais kontrasts starp koncerta salīdzinoši sarežģīto solopartiju un profesionāli nostrādāto, taču kopumā vienkāršo mūzikas valodu ar absolūti paredzamo harmonijas, tāpat formas un dramaturģijas izklāstu. Veikla balansēšana starp akadēmiskās, kino un tautas mūzikas, un vēl popmūzikas žanriskajām nokrāsām ar emocionāli tiešu iedarbību. Šāds scenārijs daudzkārt gan ir visai drošs trāpījums publikas atsaucībai, taču diemžēl sevī ietver risku mūziku vērst kompozicionāli anonīmu, gluži kā vairums standarta popmūzikas, kur visnebūtiskākais ir individualitāte un oriģinalitāte. 

 

Vārds: E-pasts
Komentārs:
Uz sākumu