Mūzikas Saule ir žurnāls par mūziku latviešu valodā

26. APR Komentēt

MEISTARA JĀŅA PASAULE

Festivāla “ Latvijas Jaunās mūzikas dienas” noslēguma koncerts De Mundo Magistri Ioanni 2011. gada 17. martā Lielajā ģildē. Piedalās solisti Andra Dārziņa (Štutgarte, alts), Normunds Šnē (oboja), kamerorķestris Sinfonietta Rīga.

 
Agata Meļņikova

 

Festivāla “Latvijas jaunās mūzikas dienas” noslēguma koncerts risinājās mājīgā atmosfērā. Festivāla organizētāji bija parūpējušies par diezgan pievilcīgu muzikālo programmu, izpildītājiem un vizuālo noformējumu. Visa koncerta garumā priecēja kamerorķestra Sinfonietta Rīga spēle, kā arī solistu Andras Dārziņas un Normunda Šnē muzikālie sniegumi. Koncerta programmā notika arī zināmas izmaiņas, proti, Tālivalža Ķeniņa 1983. gadā sacerētais Concerto di camera nr. 2 tika aizvietots ar Imanta Mežraupa skaņdarbu Musica Arcuata.
Tāpat kā festivāla atklāšanas koncertu, arī šo aizsāka Oresta Silabrieža priekšvārds. Kā pirmais izskanēja Imanta Mežaraupa Musica Arcuata; Gundaris Pone savulaik to bija nodēvējis par “foršāko latviešu skaņdarbu”. Opusa atskaņojums Sinfonietta Rīga sniegumā bija nevainojams: dzidrs skanējums, spilgtas dinamiskās gradācijas un tehniski pārliecinošs skanējums. Šķiet, arī Mežraups izskatījās diezgan apmierināts, sveicinot mūziķus ar gaisa skūpstiem un pateicības žestiem.
Tad sekoja vakara pirmatskaņojums – Maijas Einfeldes Alta koncerts, kas veltīts altistei Andrai Dārziņai; ar viņu komponiste sadarbojas jau ilgāku laiku. “Ar gadiem un pieredzi manī izaudzis arī liels iekšējais cenzors, kas traucē pašpārliecībai un darbam, rada lielas šaubas. Ir ļoti grūti strādāt, ja kāds it kā no malas nemitīgi novēro, vērtē un neļauj būt brīvam un par sevi tādējādi pārliecinātam.” – tā saka komponiste. M. Einfelde koncertu raksturo kā “ļoti vienkāršu”, izvairoties tajā no ekstravagances momentiem. Savukārt man pēc Alta koncerta noklausīšanas veidojās priekšstats par ļoti sievišķīgu un trauslu mūziku, kas izpaužas maigu instrumentāltembru sajaukumā un harmonijās. Cerams, ka tas tomēr nebūs komponistes pēdējais darbs, par ko viņa tika ieminējusies skaņdarba aprakstā.
Noslēguma koncertā festivāla centrālās personības Gundara Pones mūziku pārstāvēja skaņdarbs instrumentālam ansamblim “Meistara Jāņa Pasaule” (De Mundo Magistri Ioanni). Interesanti, ka viss opuss ieturēts klusā dinamikā, tikai brīžiem izejot ārpus tās robežām. Lai rastu lielāku tēlainību un sonoristisku skanējumu, komponists skaņdarbā ievieš tādus priekšmetus, kā stikla pudeles un trīs liela izmēra vatmanus. “Meistara Jāņa Pasaules” atskaņojuma laikā tika projicēti arī fragmenti no gleznotāja Jāņa Anmaņa 1972. gada leģendārās izstādes, kas iedvesmoja Poni radīt savu opusu. Tajos pārsvarā bija redzamas gleznas ar senās Rīgas motīviem, kā arī dabas ainas un portreti. Dažbrīd gleznas bija ļoti atbilstošas skanošajai mūzikai. Piemēram, gleznā, kurā bija redzami plašā tīrumā skrejoši melni un balti zirgi, mūzikā tika atdarināts vējš (kratot vatmanus un pūšot pudelēs). Savukārt, brīdī, kad tika projicēta glezna ar senās baznīcas attēlojumu tumši zilos toņos, ieskanējās gongs, kura skaņas simbolizēja baznīcas zvanus. Video fragmentā pašās beigās klausītājos noraudzījās arī pats mākslinieks. No ekrāna viņš brīdi raudzījās ar nopietni aukstu acu skatienu, bet pēc tam, atskanot aplausiem, publikas priekšā, tērpies ekscentriskā zelta krāsas uzvalkā, paklanīties iznāca meistars Jānis Anmanis, kura izstāde kādreiz tik ļoti inspirēja latviešu komponistu avangardistu Gundari Poni.
“Latvijas jaunās mūzikas dienas” šogad noslēdza vēl viens pirmatskaņojums – Viļņa Šmīdberga Kamerkoncerts, kurā Normuds Šnē pildīja gan diriģenta, gan solista lomu. Šmīdbergs atzinis, ka darbs tapis vienā elpas vilcienā, pāris mēnešu laikā. Koncerta programmas kontekstā V. Šmīdberga Kamerkoncerts, manuprāt, izcēlās ar savu temperamentīgo raksturu, ko pasvītroja mainīgie kontrasti – no vētraina deju virpuļa līdz dramatiski apcerīgam raksturam. Īpaša uzmanība šajā skaņdarbā bija veltīta sitaminstrumentiem, atvēlot tiem kompozīcijas skanējumā savdabīgu mehānisku, neatlaidīgu kustību. Kopumā ļoti krāšņs un daudzpusīgs skaņdarbs, kura mūziku kamerorķestris Sinfonietta Rīga atskaņoja dziļi izjusti.

 

Vārds: E-pasts
Komentārs:
Uz sākumu