Mūzikas Saule ir žurnāls par mūziku latviešu valodā

18. SEP Komentēt

SPILGTĀ UN PRETRUNĪGĀ MŪŽĪBAS MŪZIKA

14. starptautiskā garīgās mūzikas festivāla koncerts 2011. gada 17. augustā Lielajā ģildē. Piedalās Kristīne Gailīte un Liene Kinča (soprāni), Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, Liepājas simfoniskais orķestris, diriģents Māris Sirmais.

Linda Šarkova
Vērtējums  * * * * ½

Labi apmeklētais festivāla koncerts bija iecerēts kā kontrasts starp latviešu un poļu mūziku. Vispirms sevi parādīja Liepājas simfoniskais orķestris Ērika Ešenvalda simfoniskajā tēlojumā –veltījumā brāļa piemiņai “Mākoņi”, kas patīkami pārsteidza. Māris Sirmais tam bija piešķīris bezgalības dimensiju: krāsainais skaņu audums līgani šūpojās starp dzīvību un nāvi un bez lieka patosa pauda eksistenciālās pretrunas – ilgas pēc mūžības, smeldzi un samierināšanos. Skaņdarbs negaidīti kļuva par manu koncerta virsotni. Orķestris bija iejūtīgs un tehniski varošs, prieks par abām pūšaminstrumentu grupām.

Kristapa Pētersona “Paradīze”simfoniskajam orķestrim, korim un solo vijolei ir darba “Elle” turpinājums, abu pamats ir Dantes “Dievišķā komēdija”. Pēc iespaidīgās “Elles”domāju, ka “Paradīze”kontrastēs, taču kļūdījos. Kā pirms koncerta komponists atklāja, mērķis bija rādīt dažādu kultūru priekšstatus. Emocionāli nepieņēmu darbu ne kā Dantes koncepcijas tvērumu, ne kā universālu manifestu, jo, manuprāt, šīs mozaīkas problēma nav sašķeltībā, bet kopējā noskaņā, kas, kā šķita, neatbilda publikas vairuma gaidām attiecībā uz paradīzes jēdzienu. Muzikālais materiāls monolīts, vienveidīgāks kā “Ellei”iespējams, komponists nevēlējies raibumu, lai izceltu tekstus. Rodas jautājums par kolorīta izvēli – tumsnējs, smagnējs, nemelodisks, austrumniecisks (izņemot Dantes garā ieturēto solista partiju). Zinot Pētersona sliecību meklēt kopsakarības un uzdot mīklas, pieļauju, ka viens cēlonis var būt paradīzes ģeogrāfiskā identificēšana. Vēl – vēlme izvairīties no virspusēji pozitīva opusa, kādēļ kā atslēgu uztvēru zviedru kristīgā mistiķa Svēdenborga tekstu par prieka pilnības nesasniedzamību. Vēl cits – muzikālā vienotība ar “Elli”, kas pat nomāca. Nezinu, vai uzminēju komponista domas, taču klausoties jutos kā vērojot efektīgu (vokālie un instrumentu izvietojuma efekti), svešādu un atgrūdošu celtni. Varbūt līdzētu anotācija – tik daudzslāņainam un negaidītam vēstījumam pietrūka atbalsta izpratnei.

Koncerta otrā daļa bija atvēlēta festivāla goda viesim, poļu vidējās paaudzes garīgās mūzikas komponistam Pāvelam Lukaševskim.

No ārvalstu mūzikas izdevniecību atsaucēm uzzināju, ka viņu slavē par ritma kā dzīvinoša elementa lietojumu, harmoniskās valodas atsvaidzināšanu un klausāmas mūzikas radīšanu, kas piesaista klausītāju jauno paaudzi. Iespaidi divējādi: mūzikā viss nosauktais gan bija, taču vietām jutu plakātiskumu. Līdzība ar tautieti Vojcehu Kilaru, kā arī pašmāju demokrātiskā spārnapārstāvjiem – Uģi Prauliņu, Valtu Pūci un (dažbrīd) Marģeri Zariņu.

Darbs korim Veni Creator šķita kā faktūru un angļu-latīņu valodu skaniskās spēles, kas aizņirbēja un neatstāja paliekošu iespaidu.

Otrā simfonija Festinemus amare homines (“Steigsimies mīlēt cilvēkus”)ir saturiski un muzikāli dziļāka, iespējams, pateicoties darba iecerei – veltījums slavenā tautieša Jāņa Pāvila II piemiņai – un arī tekstam, vienam no poļu priestera un dzejnieka Jana Tvardovska pazīstamākajiem dzejoļiem. Koncentrēts (es to sauktu par sinfoniettu), vienkāršs skaņdarbs ar nepārprotamu vēstījumu, kam pamatā nemitīgs kontrasts starp steigas un meditācijas tēliem. Šķiet, autoram izšķirīga mūzikas klausāmība un dzīvīgums, jo modernās kora rakstības tehnikas, faktūra, arī efektīgā, dažbrīd holivudiskā instrumentācija kalpo šiem mērķiem. Atkal uzslava Liepājas simfoniskajam orķestrim – šajā darbā īpaša slodze sitaminstrumentu grupai un pianistei. Abi operas soprāni Kristīne Gailīte un Liene Kinča veiksmīgi pildīja patētisku fanfaru lomas, vien pieļaujot neprecizitātes beigu posma divbalsībā.

Paldies festivāla rīkotājiem VAK “Latvija” par iepazīstināšanu ar pasaules mūzikas ainā būtisku komponistu un atbalstu jaunu pašmāju kormūzikas darbu tapšanā.

 

Vārds: E-pasts
Komentārs:
Uz sākumu