Sekojošais saraksts domāts vispirmām kārtām kā palīgs skolotājiem un studentiem (arī skolu audzēkņiem) gan rakstu darbu veikšanai, gan programmu un citu dokumentu sakārtošanai, kurās ar personvārdiem allaž gadās grūtības un neskaidrības. Objektīvs pamats tam ir daudzu svešas cilmes vārdu ienākšana šodienas dzīvē, turklāt aizvien paplašinās ģeogrāfiskais loks, no kura nāk jaunas personības un jauni vārdi.

Daudzi no šiem vārdiem vēl nav ieguvuši noteiktu veidolu latviešu valodā un latviskā kontekstā, tādēļ iespējamas svārstības tā vai cita vārda rakstībā. Taču šādas svārstības ir daudz labākas, nekā mēģinājums latviskā tekstā vienkārši rakstīt svešos vārdus svešā rakstībā un pretrunā ar latviešu valodas gramatiskajām normām.

Lūk, ļoti slikta risinājuma paraugs:
     Pēc tam viņš mācījies pie Tessy Wholon, bet vēlāk iestājies Theuer College.
Jābūt:
    Pēc tam viņš mācījies pie Tesijas Volonas [Tessy Wholon], bet vēlāk iestājies Teieres koledžā [Theuer College].

Arī šeit piedāvātā rakstība nevar tikt uzskatīta par galīgu un nemaināmu, – pati valodas prakse un izjūta nemitīgi mainās un piemērojas jauniem apstākļiem. Tomēr tā vismaz dod kādu sākotnējo balsta punktu, un daudzos gadījumos arī aprobētu, pamatotu risinājumu.

Jāņem vērā, ka teksti paši mēdz būt dažādi un valodu normas atšķirīgas. Piemēram, japāņu valodā (arī ungāru un citās) uzvārdu raksta vispirms, bet vārdu – pēc tā: Mifune Toshiro. Latviski jāraksta otrādi – Tosiro Mifune, savukārt, piemēram, Japānai veltītā grāmatā (nerunājot par japāņu valodai un kultūrai veltītu pētījumu) var – un, iespējams, vajag – ievērot šo īpatnību un akceptēt, pieņemt to, tiesa, komentējot, paskaidrojot rakstības izvēli. Eiropas apritē tomēr priekšroka dodama tradicionālajam rakstījumam. Ungāru tekstā (un nošu izdevumos) raksta Bartók Béla, bet angļu vai vācu tekstā (un nošu izdevumos) – Béla Bartók, latviski - Bēla Bartoks.

Grūtības sagādā daudzu Āzijas reģionu personvārdi, kuros nav skaidras priekšvārda un uzvārda diferenciācijas; šajos gadījumos visi kopvārda komponenti uzskatāmi par līdzvērtīgiem un nedalāmiem (Ibn Fadlāns*, Mao Dzeduns* [jaunākajā praksē tomēr uzskata un lieto Mao kā uzvārdu un Dzedunu kā vārdu], Pak In No*; šāda tipa vārdi [uzvārdi] mēdz būt arī spāņu, portugāļu, meksikāņu u. c. kultūrās: Hosē Ortega i  Gasets*, Horhe del Prado Čavess*).

Otrajā versijā esmu ievedis vairāku ķīniešu komponistu vārdus, kuru rakstību konsultējis Edgars Katajs. Viņa ieteikums ir arī grāmatā Japāna krustām šķērsām (Rīga: Valters un Rapa, 2003) īstenotais rakstības veids, japāņu sh latviskojot kā s vai sj, piemēram, instrumentu nosaukumos sjamisens vai samisens un sjakuhači, tāpat kā personvārdos Toshiro/Tosiro, Shinohara/Sinohara un līdzīgi. Šajā grāmatā dota arī pārliecinoša latviešu versija – Seidzi Odzava.

Atjaunināta arī franču personvārdu rakstība, balstoties uz grāmatu Franču īpašvārdu atveide latviešu valodā, sast. Baiba Bankava (Rīga: Zinātne, 2004)...

Pašreiz spēkā esošais jaunākais dokuments, kas reglamentē šos jautājumus, ir Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004. gada 2. marta noteikumi nr. 114 Noteikumi par citvalodu personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, ka arī to identifikāciju. Tie atceļ iepriekšējos Latvijas Republikas Ministru kabineta 2002. gada 5. marta noteikumus nr. 96, taču nemaina pašas normas, tādēļ lietderīgi iepazīties ar šo 2002. gada noteikumu plašiem citātiem un ilustrējumu grāmatā Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā (Rīga: Norden, 2003, 17-24; mūsu sarakstā jaunievedumi šīs grāmatas sakarā  iezīmēti ar norādi – [2003]). Noteikumos, piemēram, ieviesta jauna un skaidra norma par dubultvārdu un dubultuzvārdu rakstību: dubultvārds rakstāms kā divi vārdi (zviedriski Sven-Erik, latviski – Svens Ēriks), dubultuzvārds – ar defisi (Gro Harlem Brundtland – Grū Harleme-Bruntlanne).

Šī norma īstenota arī šajā sarakstā (Arturo Benedeti-Mikelandželi; Esa Peka Salonens; Endrū Loids-Vebers u. c.)

Sarakstā iekļauti galvenokārt vārdi, kas tikai ienāk praksē: personas, kas dzimušas 20. gadsimta vidū. Nav iekļauti vārdi, kas plaši pieejami izziņu literatūrā, izņemot gadījumus, kad ir kļūdainas, atšķirīgas un strīdīgas versijas – tādās reizēs iekļauti pat tādi vārdi kā Pičinni vai Meīls un Ravels [profesors Torgāns atbalsta versiju par Ravelu, Mūzikas Saule pieturas pie Ravēla, kā iesaka Baibas Bankavas sastādītais 2004. gada franču īpašvārdu atveides izdevums]. Citu jomu pārstāvji (filosofi, literāti, gleznotāji utt.) iekļauti tikai retos gadījumos. Būtisks kritērijs atlasei bija komponistu un atskaņotāju plašāka ienākšana mūsu praksē – koncertdzīvē, atskaņotāju repertuārā, presē. Iekļauti pazīstamu komponistu vārdi, ja viņu vairs nav šajā saulē, bet enciklopēdiskos izdevumos tas neparādās. Tiesa, šādas ziņas datu bāzēs ienāk lēni, un jārēķinās ar to, ka šīs pašreizējās ziņas (uz 2008. gada septembri) noveco.

Ikdienas praksē nebūs iespējams katru gadījumu izdiskutēt un izskatīt no dažādiem redzespunktiem, tādēļ drošs palīgs paliek īpašvārdu saraksts Latvijas padomju enciklopēdijas 10. sējuma otrajā grāmatā (LPE 10-2; Rīga: GER, 1988). Taču to nedrīkst absolutizēt – gadās gan kļūdas, gan pārpratumi, gan vienkārši jaunas normas.

Tā, piemēram, sarakstā ir vācu dzejnieks Rihards Demels, kurš taču būtu jāraksta un jāizrunā kā Rihards Dēmels; izrādās, ka šķirklī tiešām arī ir Dēmels, bet sarakstā iesprucis Demels. Un jaunajos 2004. gada noteikumos nr. 114  jau dots piemērs Dēmelis, kas veidots pēc aprobētajiem paraugiem – Hēgelis vai Bēbelis! Gan šķirklī, gan sarakstā ir amerikāņu rakstnieks Trūmens Kapote, bet mūsdienās (presē, literatūrzinātnē u. c.) jau lieto pareizāko Trūmens Kepoti. Arī citos gadījumos (Frideriks Šopens) prakse nav vienprātīgi pieņēmusi piedāvāto ļoti apstrīdamo variantu un svārstās starp Šopens un Šopēns (par to atsevišķs komentārs tieši sarakstā).

Uzvārdi un vārdi, kas fiksēti augšminētajā 10-2, atzīmēti ar *. Vārdi - parasti daži no vairākiem - , ko praksē neizmanto, likti kvadrātiekavās: Sibelius, Jean [Johan  Julius Christian]. Vārdi un uzvārdi, kuru rakstībā nav skaidras, drošas normas un iespējami citi varianti, atzīmēti ar [?].