Koncerta vadību uzņēmās jaunais komponists, mūziķis Kristaps Pētersons. Viņa kodolīgais, nepiespiestais stāstījums uzbūra brīvu, vienkāršu gaisotni, brīžiem lika pasmaidīt un sajusties nedaudz bērnišķīgi, tā ļaujot katram no klausītājiem uztvert programmas īpašo dzirksti.

 Jauns. Kā centrālā festivāla “Latvijas jaunās mūzikas dienas” personība harizmas un talanta dēļ, izvirzīts komponists Marģeris Zariņš. Arī šajā koncerta dzirdam viņa darbu, tikai šoreiz citā rakursā. Tokāta klavierēm skan K. Pētersona instrumentācijā 8 balsīm un čellam. Izmantojot instrumentētāja tekstu, no dziedātajām šis opuss prasa “Formula 1” izveicību. Vokālā grupa “Putni” pierāda, ka var tikt galā ar kompozīcijā izvirzītajiem tehniski sarežģītajiem uzdevumiem. Protams, zemākajām balsīm ir daudz grūtāk veidot filigrānu, instrumentālu skanējumu, tomēr tas neliedz baudīt koptu un aizraujošu sniegumu. Virtuozais čellists Ivars Bezprozvanovs piešķir skaņdarbam vairāk spraiguma un šarma.

 Jaunāks. K. Pētersona daiļradi pārstāv kompozīcija “Kanēlis”, – to kopā ar komponistu atskaņo ansamblis Altera veritas. Autors saka: “Kanēlis ir skaņu “sol“ un “la” savienojums”. Mēģinot iesaistīt arī publiku darba atskaņojumā, jaunais mākslinieks liek zālē sēdošajiem dziedāt abas minētās skaņas. Sākumā ideja aizrauj klausītājus, bet līdz galam tomēr nerealizējas. Iespējams, pie vainas latviešu kūtrā mentalitāte. Tomēr skaņdarbs tika uzņemts ar prieku un atzinību.

Santas Ratnieces opusā råså ieskanas austrumnieciski elementi. Izteiksmē tas šķietami apstādina laiku, liekot ieklausīties instrumentu atšķirīgajā skaņveidē un iejusties meditācijā.

Visjaunākais. Katrā no festivāla “Latvijas Jaunās mūzikas dienas” koncertiem ir pa kādam pasaules pirmatskaņojumam. Solistes Ievas Paršas veselības problēmu dēļ šajā koncertā neizskan R. Kalsona “Vokālais cikls pieaugušajiem bērniem”, tomēr pirmatskaņojumu piedzīvo Indras Rišes cikls “Tīrās blēņas”(8 balsīm, flautai, čellam, klavierēm un dažiem grabuļiem). Tajā jaušama sievišķīga un skaista rotaļāšanās ar stiliem, raksturiem un tekstiem.

Jura Ābola “Antīkais diptihs” (I “Mīlestības skola”, II “Sapfo strofa”) pakāpeniski ieved antīkā teātra gaisotnē. Tas ir patīkams piedzīvojums, kas ļauj sajust jau kaut ko it kā zināmu un kaut ko piemirstu; pirmatskaņojumu vēl spilgtāku vērš mūziķu sastāvs.

“Brīžiem rodas sajūta, ka no mūsu darba nemaz nav jēgas. Tādēļ arī koncertam ir šāds nosaukums” – teikts programmā. Vakara publiku pamatā veido profesionāli mūziķi, komponisti un mūzikas pētnieki. Iespējams, daudzi domā, ka visur citur zāle ir zaļāka, debesis zilākas un mūzika labāka, tikai ne pie mums. Manuprāt, šis koncerts un festivāls kopumā pierāda pretējo. Latvijas Jaunā mūzika paver jaunus apvāršņus, liek domāt dziļāk, un latviešu komponisti joprojām var radīt ko svaigu un pārsteidzošu.